Manu gurķu marinādi visaugstāk novērtēja mana vīra māte… „Tavu gurķīšu gribu,” viņa teica.
Tieši tā es tos gatavoju ziemai jau apmēram 20 gadus, citas receptes nemeklēju. Reiz šo recepti atradu kā bulgāru recepti. Ļoti garšīgi! Sālīti-saldi! Garšvielas piemeklēju ideāli — viss tieši tik aromātiski, cik vajag.
Klasiska, gadu gaitā pārbaudīta kārtojuma metode. Etiķa un cukura attiecību nemainiet, dodu gan gramos, gan ēdamkarotēs. Un jā, es nevāru (nestērilizēju), bet vienkārši ļauju dārzeņiem uzsilt ar divkāršu pārliešanu ar verdošu ūdeni. Nolēju to ūdeni un pārlej ar marinādi, tad iesaiņoju siltumā. Ziemā gurķi kraukšķ — tiešām kraukšķ! Šo metodi esmu gadu gaitā pārbaudījusi. Nu labi, stāstīšu visu sīkāk. Sāksim!
Gurķus konservēju litru burkās, mums tā ir ērtāk. Apēdam ātri un viss! Tie ir paši savi, mājas gurķīši. Cenšos ievākt mazākus gurķīšus — ap pirksta garumu. Lielas ražas nav, katru reizi konservēju pa 2-3 litru burkām. Ir daudz šķirņu, sējot sēklas, cenšos atcerēties, kurā vietā kura šķirne, bet… tas ir veltīgs darbs, varu jums teikt. Tie sajaucas tā, ka nevar atšķirt.
Skaitļi, kas paredz ilgu dzīvi: ko tavs dzimšanas datums stāsta par mūža garumu
Pirms tam obligāti mērcēju tos aukstā ūdenī 3–4 stundas, neskatoties uz to, ka izmantoju tikai tikko novāktus gurķus.
Litru burkas kārtīgi nomazgāju ar sodas šķīdumu, sterilizēt nav jēgas, jo to, ko liekam burkās, mēs vienkārši esam nomazgājuši.
Gurķu galiņus vienmēr nogriežu, tieši galiņus. Esmu pieradusi tā darīt.
Burkā lieku daudz zaļumu, jo mums patīk gurķu pikantā garša. Protams, tas ir ķiploks, bet daudz to nelieku, jo saka, ka tas mīkstina gurķa mīkstumu. Lieku diļļu lietussargus (tieši lietussargus), ķiršu, upenes un rabarbera lapas. Manas zaļumu kombinācija ir nedaudz nestandarta. Gurķiem vienmēr pievienoju estragonu. Milzīgs krūms tam aug dārzā, daudzgadīgs, izaugu no sēklām. Tas piešķir gurķiem īpašu pikantumu, bet var arī bez tā iztikt. Patiesībā šoreiz nācās iztikt bez tā, jo kādu daļu tā nejauši nocirta. Pirkšu, kamēr pats atkal izaugs.
Burkā var ielikt pāris ozola lapas — tās palīdzēs gurķiem būt stingriem un kraukšķīgiem. Pievienoju arī dažus melno piparu graudiņus. Lauru lapas nelieku, jo vēlāk tās piešķir nedaudz rūgtumu. Un, ja jums patīk asākas garšas, pievienojiet nedaudz karstā pipara.
Gurķus kārtoju burkā (gurķu galiņus vienmēr nogriežu, tāda ieraduma pēc). Mani gurķīši ir nelieli, tāpēc tos kārtoju cieši – lielākos lejā, mazākos augšā. Dažreiz, lai pilnībā piepildītu burku, augšā lieku vēl dažus gurķa gabaliņus. Tad virsū neliels diļļu saulītes zars un redīsa sakne.
Piesardzīgi pārleju gurķus ar verdošu ūdeni. Lai burkas nesprāgtu, var zem burkas likt, piemēram, nazi. Vai arī uz burkas virsmas nolikt tējkaroti tā, lai tā skar burkas sienas. Sprāgšana nenotiks, pārbaudīts!
Uzkāpju vāciņus un ļauju burkām nostāvēties apmēram 10 minūtes.
Vīrs paņēma visus manus naudas līdzekļus. Kad uzzināju, kāpēc, bez vilcināšanās iesniedzu šķiršanos
Lasi vēl: 1 ēdamkarote uz spaini ūdens jūlijā, un gurķi uzreiz «metīsies» ražošanā- svarīgs mēslojums jūlija otrajā pusē
Pēc tam noleju ūdeni bļodā, ļauju tam vēlreiz uzvārīties un otro reizi pārleju burkas ar verdošu ūdeni.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
